ENERĢIJAS TAUPĪŠANA

Enerģijas resursi

Kāpēc ir jātaupa enerģija?
Enerģija ir cilvēces evolūcijas stūrakmens. Tādi atklājumi, kā uguns iekuršana, tvaika dzinējs, naftas izmantošana, ir uzlabojuši dzīves līmeni miljardiem cilvēku. Mēs esam kļuvuši atkarīgi no lētā kurināmā.

Lielākā mūsu izmantojamās enerģijas daļa, aptuveni 86 %, tiek iegūta no tādiem avotiem, kas neatjaunojas. Vispasaules enerģijas patēriņš pieaug, bet mums pieejamās lētās enerģijas resursi izsīkst. Savas nespējas efektīvi izmantot enerģiju dēļ mēs neesam pasargāti no strauji augošajām cenām.

Neizskatās, ka nākotnē šādu grūtību būs mazāk. Tikai dažas nākamās paaudzes iztērēs lielāko enerģijas resursu daļu līdz minimumam. Lai iegūtu pēdējos atlikumus, būs jāizmanto vairāk enerģijas un naudas, nekā tie būs vērti.

Enerģijas piegāde – cik tā droša un cik lēta?
Enerģijas dotā vara un tās cenu noteikšanas vara ir koncentrēta tikai dažu personu rokās, turklāt daļa no tās – politiski nestabilos reģionos. 80 % no 64 pasaules vislielākajiem ražotājiem jau ir sasnieguši virsotni un tagad viņu ražošanas apjomi jau samazinās. Nestabilas, augstas enerģijas cenas rada bažas, ka enerģijas vajadzības patiešām var sākt pārsniegt „melnā zelta“ rezerves.

Lielākā naftas resursu daļa atrodas tikai četrās valstīs. Tāpēc drošu un lētu enerģijas piegādi, kurai mēs uzticamies, apdraud pat niecīgas tehniskas kļūmes vai politiskie nemieri.

Vai naftas pietiks?

Mēs varam izlietot 3 reizes vairāk naftas un gāzes, nekā to atrodam. Pārrāvums starp aizvien pieaugošo patēriņu un resursiem, kuri kļūst aizvien mazāki, pieaug.
Avots: Naftas iegūšanas galotņu pētījumu asociācija (angl. ASPO), Informatīvais biļetens Nr. 51, 2005. g. marts, sastādītāji: C.J.Campbell, Staball Hill, Ballydehob, Co. Cork, Īrija.

Cik ilgam laikam pietiks enerģijas resursu?
Lai izveidotos izrakteņu enerģija, bija nepieciešami 300 miljoni gadu. Bet tikai dažas mūsu paaudzes var iztērēt lielāko enerģijas resursu daļu līdz minimumam. Cerams, ka naftas varētu pietikt vēl 40 gadiem; pēc tam, lai iegūtu pēdējos tās resursus, būs nepieciešams vairāk enerģijas, nekā tie būs vērti saskaņā ar BP (British Petroleum) prognozēm. Gāzes resursu var pietikt aptuveni 60 gadiem. Tai pašā laikā, pēc Vispasaules kodolenerģētikas asociācijas datiem, urāna resursu, cik to ir zināms pašlaik, pietiktu aptuveni 14 gadiem. Ja cenas ievērojami pieaugs tik lielā mērā, ka būs vērts meklēt arī maz rentablus urāna resursus, tam var būt nepieciešamas vēl dažas papildus desmitgades.

Ja citu galveno enerģijas resursu kompensēšanai nāksies izmantot ogles, tad mūsu ogļu resursi var izsīkt ātrāk nekā 125 gadu laikā. Tāda situācija saglabāsies pat tad, ja rēķināsim, ka gada laikā vispasaules enerģijas pieprasījums pieaugs tikai par 1 % naftai un par 1,5 % dabasgāzei, bet tas ir vēl lēnāks pieaugums, nekā pašlaik.

Kurināmā ekonomija

Ir vērts taupīt, nevis dedzināt
Bez elektrības apstājas visa modernās sabiedrības darbība. Elektriskās strāvas pārrāvumi vairs nav tikai nabadzīgo valstu problēma. Tie tāpat var paralizēt arī "attīstītās" valstis. Vai mums būtu jābūvē papildus elektrostacijas un jāturpina patērēt aizvien vairāk enerģijas, lai novērstu iespējamo elektrības trūkumu? Jaunu elektrostaciju un sadales tīklu izbūve maksā miljardiem dolāru un ievelkas vairākus gadus. Tātad tās tikai vēl vairāk saasina arvien samazinošos un dārgāku kļūstošu izrakteņu un atomenerģijas problēmu.

Daudz ekonomiskāk un izdevīgāk būtu novērst enerģijas izšķērdēšanu, cenšoties saglabāt ekoloģisko līdzsvaru. Pēc ES Komisijas ziņām, papildu elektrības kilovatstundas ražošana izmaksās par 50 % – 400 % vairāk nekā tās ietaupīšana.

Apkārtējās vides aizsardzības līdzeklis

Mazāks izrakteņu kurināmā patēriņš tāpat dod arī sevišķi lielu labumu apkārtējās vides aizsardzībā. Enerģijas taupīšana, bez šaubām, ir nepieciešama, lai samazinātu gaisa piesārņojumu un globālo sasilšanu.

Paši jaunākie pētījumi, ko veikuši respektablas konsultāciju sabiedrības enerģijas jautājumos Ecofys eksperti, kuri tāpat konsultē arī ES Komisiju, atklāja skaidri saredzamu nepieciešamību izveidot tādu enerģijas politiku, kura aptvertu efektīvākas tās izmantošanas un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanas prioritātes. Pirmkārt, neļaut tiešajiem patērētājiem izšķērdēt enerģiju. Otrkārt, ražot enerģiju no apkārtējai videi saudzīgiem vai pašatjanojošiem resursiem. Treškārt, palielināt no izrakteņu kurināmā ražotas enerģijas produktivitāti.

Sestais kurināmais

Enerģijas patērēšanas efektivitāte ir kļuvusi par ievērojamāko „enerģijas avotu“ – apjoma ziņā lielāku par naftu un daudz lielāku nekā vēja un saules spēkstacijas, hidroelektrostacijas un bioloģiskā degviela, kopā ņemot. Lai varētu aizvietot izrakteņu kurināmo, šiem pašatjaunojošiem enerģijas avotiem būtu jāpalielinās 7 reizes. Šobrīd tas ir tehniski neiespējami, nemaz nerunājot par ekonomiskumu. Tajā pašā laikā ir nepieciešams un ir iespējams atrast papildus veidu, kā palielināt enerģijas patēriņa efektivitāti. Enerģijas patēriņa efektivitāte, ko var sasniegt, labāk izolējot ēkas, ir lēts un gandrīz nemaz neiztērējams „sestais kurināmais“.

Sestais kurināmais: Enerģijas patēriņa efektivitāte ir apjoma ziņā vislielākais „enerģijas avots“

Ja pēc naftas krīzes nebūtu uzsākta enerģijas taupīšana dažādos veidos, naftas ražošanu būtu bijis nepieciešams palielināt divas reizes.

Dažādu resursu loma pasaules enerģijas līdzsvara saglabāšanā (1999)